Krievijas un Ukrainas konflikta ietekme uz apstrādi
Kamēr pasaule cīnās ar Covid-19, Krievijas un Ukrainas konflikts draud saasināt esošās globālās ekonomikas un piegādes problēmas. Divu gadu pandēmija ir padarījusi pasaules finanšu sistēmu neaizsargātu, daudzām ekonomikām saskaroties ar smagu parādu slogu un izaicinājumu mēģināt normalizēt procentu likmes, neizjaucot atveseļošanos.
Aizvien stingrākas sankcijas pret Krievijas bankām, lielākajiem uzņēmumiem un nozīmīgām personām, tostarp ierobežojumi atsevišķām Krievijas bankām izmantot SWIFT maksājumu sistēmu, ir novedušas pie Krievijas biržas un rubļa kursa sabrukuma. Neskaitot Ukrainas triecienu, Krievijas IKP pieaugumu, visticamāk, vissmagāk ietekmēs pašreizējās sankcijas.
Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmes apjoms uz pasaules ekonomiku lielā mērā būs atkarīgs no riskiem Krievijai un Ukrainai kopējās tirdzniecības un enerģijas piegāžu ziņā. Pastiprināsies esošā spriedze pasaules ekonomikā. Enerģijas un preču cenas ir pakļautas lielākam spiedienam (lielākas bažas rada kukurūza un kvieši), un inflācija, visticamāk, saglabāsies paaugstināta ilgāku laiku. Lai līdzsvarotu inflācijas spiedienu ar ekonomikas izaugsmes riskiem, centrālās bankas, visticamāk, reaģēs stingrāk, kas nozīmē, ka mazināsies plāni stingrāk īstenot pašreizējo īpaši vieglo monetāro politiku.
Vislielāko vēsumu, visticamāk, izjutīs patērētāju nozares, kuru rīcībā esošos ienākumus ietekmē pieaugošās enerģijas un benzīna cenas. Uzmanības centrā būs pārtikas cenas, un Ukraina būs pasaulē vadošā saulespuķu eļļas eksportētāja un piektā lielākā kviešu eksportētāja, bet Krievija – lielākā. Kviešu cenas ir zem spiediena sliktas ražas dēļ.
Ģeopolitika pamazām kļūs par normālu diskusiju sastāvdaļu. Pat bez jauna aukstā kara spriedze starp Rietumiem un Krieviju, visticamāk, tuvākajā laikā nemazināsies, un Vācija ir apņēmusies koncentrēties uz investīcijām savos bruņotajos spēkos. Kopš Kubas raķešu krīzes globālā ģeopolitika nav bijusi tik nestabila.